Pirmo Polijas valsti izveidoja poļānu kņazs Meško, kurš 966. gadā pieņēma kristietību, viņa dēls Boļeslavs 1025. gadā kronēja sevi par Polijas karali. 1569. gadā Polijas karaliste apvienojās ar Lietuvas lielkņazisti un izveidoja Polijas-Lietuvas ūniju. Šī savienība izjuka 1795. gadā, un Polija tika sadalīta starp Krieviju, Prūsiju un Austriju. 1918. gadā pēc Pirmā pasaules kara Polija atguva neatkarību, bet to atkal zaudēja Otrajā pasaules karā, kad Poliju okupēja nacistiskā Vācija un Padomju Savienība. 1944. gadā Polijā tika atjaunota neatkarība, bet izveidotā Polijas Tautas Republika bija sociālistiska Padomju Savienības satelītvalsts, kurā valdīja komunistiskā partija. 1980. gadā Polijā aizsākās Austrumeiropas atbrīvošanās no komunistu varas un 1989. gadā šeit notika pirmās brīvās vēlēšanas pēckara gados, valsti neoficiāli sāka dēvēt par "Trešo Polijas Republiku".
Galvaspilsēta: Madride Politiskā sistēma: konstitucionāla monarhija Ģeogrāfiskais stāvoklis: atrodas Eiropas dienvidrietumos Ibērijas pussalā un aizņem 80 % tās platības (pārējos 20% aizņem Portugāle). Ziemeļos Spānija robežojas ar Franciju un Andoru, rietumos ar Portugāli, dienvidos ar Gibraltāru. Valsts ziemeļu daļu apskalo Biskajas līcis, austrumu daļu Vidusjūra, bet rietumu Atlantijas okeāns. Baleāru salas (Maljorka, Menorka un Ibiza) Vidusjūrā, Kanāriju salas Atlantijas okeānā un Ceuta un Melilla Āfrikas ziemeļos, ir Spānijas teritorijas. Cietzemē pārsvarā dominē augstas virsotnes un kalnu grēdas, kā, piemēram, Sierra Nevada. No šīm augstienēm plūst vairākas lielās upes, kā Taho, Ebro, Duero un Gvadalkvivira. Daba ir ekstremāli dažāda, vietām gluži kā tuksnesī, bet citur viss ir zaļš un auglīgs, un, protams, garie krasti austrumos gar Vidusjūru no Pirenejiem līdz Gibraltāram un rietumos gar Atlantijas okeānu un Kantabrijas jūru. Platība: 505 370 km² Iedzīvotāju skaits: 46,789,687 ...
Komentāri
Ierakstīt komentāru