Ceļojums uz Itāliju

Itālija - saules pielietā Sicīlijā

Sicīlija ir Itālijas lielākā un pazīstamākā sala, kura ir slavena ar seno vēsturi, arhitektūru, darbīgo vulkānu Etnu un nostāstiem par slaveno komisāru Katāni un mafiju. Ne velti slavenais dzejnieks j. V. Gēte ir teicis: “Sicīlija ir Itālijas atslēga.” Uzdāviniet sev ceļojumu uz Itālijas saulaināko salu!

13.10.2022.	– 23.10.2022.
11 dienas
Ceļojuma cena:	€ 529.00

diena. Agri no rīta izbraukšana no Rīgas. Laiks ceļā: Lietuva, Polija. Nakts viesnīcā Polijas/Čehijas pierobežā.
diena. Brokastis viesnīcā. Brauciens cauri Čehijai, Austrijai, Itālijai. Nakts viesnīcā Itālijas vidienē, Florences apkaimē.
diena. Brokastis viesnīcā. Ceļa turpinājums cauri Itālijai. Vakarpusē ierašanās Neapolē, kuru mēdz dēvēt par Itālijas dienvidu pērli un tā ir lielākā ostas pilsēta pie Tirēnu jūras. Brīvais laiks vai pilsētas apskates ekskursija (krievu val.)*: apskatīsim karaļu pili, San Carlo teātri, Umberto galeriju, Toledo ielu, skaisto krastmala un neatkārtojamo dienvidu pilsētas kolorītu. Nakts viesnīcā Itālijas dienvidos.
diena. Brokastis viesnīcā. Ceļa turpinājums cauri Itālijai. Pārcelšanās ar prāmi pāri Mesīnas jūras šaurumam uz Sicīliju. Katānija ir otra lielākā salas pilsēta pēc Palermo un desmitā lielākā Itālijā. Katānijas vecpilsētas apskate - Doma laukums, Bellīni dārzs, romiešu amfiteātris, Via dei Crociferi - viena no skaistākajām baroka stilā būvētajām ielām, uz kuras atrodas daudzas vēsturiski svarīgas ēkas. Nakts viesnīcā Katānijas apkaimē.

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Spānija

Galvaspilsēta: Madride Politiskā sistēma: konstitucionāla monarhija Ģeogrāfiskais stāvoklis: atrodas Eiropas dienvidrietumos Ibērijas pussalā un aizņem 80 % tās platības (pārējos 20% aizņem Portugāle). Ziemeļos Spānija robežojas ar Franciju un Andoru, rietumos ar Portugāli, dienvidos ar Gibraltāru. Valsts ziemeļu daļu apskalo Biskajas līcis, austrumu daļu Vidusjūra, bet rietumu Atlantijas okeāns. Baleāru salas (Maljorka, Menorka un Ibiza) Vidusjūrā, Kanāriju salas Atlantijas okeānā un Ceuta un Melilla Āfrikas ziemeļos, ir Spānijas teritorijas. Cietzemē pārsvarā dominē augstas virsotnes un kalnu grēdas, kā, piemēram, Sierra Nevada. No šīm augstienēm plūst vairākas lielās upes, kā Taho, Ebro, Duero un Gvadalkvivira. Daba ir ekstremāli dažāda, vietām gluži kā tuksnesī, bet citur viss ir zaļš un auglīgs, un, protams, garie krasti austrumos gar Vidusjūru no Pirenejiem līdz Gibraltāram un rietumos gar Atlantijas okeānu un Kantabrijas jūru. Platība: 505 370 km² Iedzīvotāju skaits: 46,789,687 ...

Turcija

Dabas krāšņums, austrumu eksotika un noslēpumainība, parandžas-no kurām vīd ārā tikai divas acis, senā vēsture, bagātā kultūra un arhitektūra, Kapadokijas alas un dervišu dejas sagriež krāsainā virpulī valsts dvēseli; tējas un stiprās kafijas aromāti, vēderdejas un nakts dzīve izgaismotajos krogos, senās impērijas pēdas, apdzisusī Ararata acs un Pamukales terases ar siltajiem avotiem…Tik vien kā atliek pacelt mazliet priekškaru šim austrumu noslēpumam…just un redzēt… Ģeogrāfiskais stāvoklis: atrodas divās pasaules daļās- Eiropā un Āzijā, kuras atdala Bosfora šaurums. Valsts aizņem lielāko daļu Mazāzijas pussalas, un ietver Bosfora un Dardaneļa šaurumus, kuri ieskauj Marmora jūru. Z valsti apskalo Melnā jūra, D – Vidusjūra, bet R – Egejas un Marmora jūra. Eiropas daļā Turcija robežojas ar Bulgāriju ziemeļos, Grieķiju- rietumos, Gruziju un Armēniju ZA-Aizkaukāzā. A Turcija robežojas ar Irānu un Irāku, DA – ar Sīriju. Platība: 780 580 km2 Galvaspilsēta: Ankara Iedzīvotāji: 86,093,68 ...

Polija

Polijas Republika, ir viennacionāla valsts Centrāleiropā, kas robežojas ar Vāciju rietumos, Čehiju un Slovākiju dienvidos, Ukrainu un Baltkrieviju austrumos, un Lietuvu un Krieviju (Kaļiņingradas apgabalu) ziemeļos. Ziemeļos tās krastus apskalo Baltijas jūra, kur Polijai ir jūras robeža ar Zviedriju un Dāniju. Polijas kopējā platība ir 312 696[3][4] km², un tā ir 69. lielākā valsts pasaulē un 9. lielākā valsts Eiropā. Valstī dzīvo vairāk nekā 38 miljoni iedzīvotāju, Polija ir sestā visblīvāk apdzīvotā valsts Eiropas Savienībā. Lielākās pilsētas ir Polijas galvaspilsēta Varšava, vēsturiskā galvaspilsēta Krakova un Lodza. Pirmo Polijas valsti izveidoja poļānu kņazs Meško, kurš 966. gadā pieņēma kristietību, viņa dēls Boļeslavs 1025. gadā kronēja sevi par Polijas karali. 1569. gadā Polijas karaliste apvienojās ar Lietuvas lielkņazisti un izveidoja Polijas-Lietuvas ūniju. Šī savienība izjuka 1795. gadā, un Polija tika sadalīta starp Krieviju, Prūsiju un Austriju. 1918. gadā pēc Pirmā pasau...

Guna Meija

Meklēt šajā emuārā