Portugāle

Korķozolu audzes un lauru koki; Atklājēju monuments un Roka rags; sērfotāju paradīze un saules lutināta zeme; zivju ēdienu daudzveidība un vienreizīgums; svētceļojumu mīlētā Fatimas pilsēta; portvīna šūpulis; daudzu baznīcu, leģendu un vēstures notikumu zeme; futbola fanu zeme; vieta, kur paveras bezgalīgi plašais skats uz okeānu; kur pasaules izziņas, bagātības un jaunu zemju vilināti reiz pasauli atklāt devās daudzi jūrasbraucēji; te redzamas ibēru cilšu, mauru, romiešu un grieķu kultūru pēdu nospiedumi; un tūristus vilina kūrorti, dabas unikalitāte, mentalitātes savdabīgums un vēlme palūkoties, kā ir tur- kur beidzas zemes mala…

Ģeogrāfiskais stāvoklis: atrodas Pireneju pussalā - Eiropas galējos rietumos un robežojas ar Spāniju A un Z daļā. R daļu apskalo Atlantijas okeāns. Portugālei pieder arī Azoru un Madeiras salas. Abas salu grupas atrodas Atlantijas okeānā uz DR no Portugāles un ZR no Ziemeļāfrikas teritorijas.

Platība: 92 090 km2

Galvaspilsēta: Lisabona

Iedzīvotāji: 10,139,56 (2022.gads)

Valsts valoda: portugāļu

Reliģijas: katoļi 84,5%, citi kristieši 2,2%, citi 9,3%, ateisti 3,9% (2001.g.)

IKP/PP: $ uz 1 iedz. 40,805 (2022.gads)

Naudas vienība: eiro (EUR)

Valsts pārvaldes forma: pusprezidentāla republika

Zemākais punkts: Atlantijas okeāns 0 m j.l.

Augstākais punkts: Ponta do Pico kalns Azoru salās 2351 m v.j.l.

Garākās upes: Težu, Doru

Reljefs: valsts lielāko daļu veido līdzenumi, kurus šķērso klinšainu kalnu grēdas.

Dabas resursi: akmeņogles, cinks, varš, dzelzsrūda, zivis, aramzemes, korķakoks, dabas ainavas

Klimats: Vidusjūras klimats - mitrs un silts, jo R vēji atnes siltumu un mitrumu. Vasaras ir karstas, vidējā jūlija temperatūra ir no +21°C līdz +25°C. Ziemas ir mitras un maigas, vidējā janvāra temperatūra ir +9°C. Valsts Z daļā ir vairāk nokrišņu, tāpēc pat karstās vasarās šeit viss ir zaļš. Centrālajā valsts daļā ir lielāks sausums, un te plešas korķozolu audzes, mazi rīsa lauki. Savukārt, D daļā klimats ir vissausākais ar ļoti karstām vasarām. Vēlams tomēr paņemt vējjaku vai lietussargu, ja dosieties uz Portugāli rudens, ziemas vai pavasara periodā, kad mēdz būt lietainākās dienas, un sauļošanās krēmu, saulesbrilles- ja dosieties vasaras periodā.

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Spānija

Galvaspilsēta: Madride Politiskā sistēma: konstitucionāla monarhija Ģeogrāfiskais stāvoklis: atrodas Eiropas dienvidrietumos Ibērijas pussalā un aizņem 80 % tās platības (pārējos 20% aizņem Portugāle). Ziemeļos Spānija robežojas ar Franciju un Andoru, rietumos ar Portugāli, dienvidos ar Gibraltāru. Valsts ziemeļu daļu apskalo Biskajas līcis, austrumu daļu Vidusjūra, bet rietumu Atlantijas okeāns. Baleāru salas (Maljorka, Menorka un Ibiza) Vidusjūrā, Kanāriju salas Atlantijas okeānā un Ceuta un Melilla Āfrikas ziemeļos, ir Spānijas teritorijas. Cietzemē pārsvarā dominē augstas virsotnes un kalnu grēdas, kā, piemēram, Sierra Nevada. No šīm augstienēm plūst vairākas lielās upes, kā Taho, Ebro, Duero un Gvadalkvivira. Daba ir ekstremāli dažāda, vietām gluži kā tuksnesī, bet citur viss ir zaļš un auglīgs, un, protams, garie krasti austrumos gar Vidusjūru no Pirenejiem līdz Gibraltāram un rietumos gar Atlantijas okeānu un Kantabrijas jūru. Platība: 505 370 km² Iedzīvotāju skaits: 46,789,687 ...

Turcija

Dabas krāšņums, austrumu eksotika un noslēpumainība, parandžas-no kurām vīd ārā tikai divas acis, senā vēsture, bagātā kultūra un arhitektūra, Kapadokijas alas un dervišu dejas sagriež krāsainā virpulī valsts dvēseli; tējas un stiprās kafijas aromāti, vēderdejas un nakts dzīve izgaismotajos krogos, senās impērijas pēdas, apdzisusī Ararata acs un Pamukales terases ar siltajiem avotiem…Tik vien kā atliek pacelt mazliet priekškaru šim austrumu noslēpumam…just un redzēt… Ģeogrāfiskais stāvoklis: atrodas divās pasaules daļās- Eiropā un Āzijā, kuras atdala Bosfora šaurums. Valsts aizņem lielāko daļu Mazāzijas pussalas, un ietver Bosfora un Dardaneļa šaurumus, kuri ieskauj Marmora jūru. Z valsti apskalo Melnā jūra, D – Vidusjūra, bet R – Egejas un Marmora jūra. Eiropas daļā Turcija robežojas ar Bulgāriju ziemeļos, Grieķiju- rietumos, Gruziju un Armēniju ZA-Aizkaukāzā. A Turcija robežojas ar Irānu un Irāku, DA – ar Sīriju. Platība: 780 580 km2 Galvaspilsēta: Ankara Iedzīvotāji: 86,093,68 ...

Polija

Polijas Republika, ir viennacionāla valsts Centrāleiropā, kas robežojas ar Vāciju rietumos, Čehiju un Slovākiju dienvidos, Ukrainu un Baltkrieviju austrumos, un Lietuvu un Krieviju (Kaļiņingradas apgabalu) ziemeļos. Ziemeļos tās krastus apskalo Baltijas jūra, kur Polijai ir jūras robeža ar Zviedriju un Dāniju. Polijas kopējā platība ir 312 696[3][4] km², un tā ir 69. lielākā valsts pasaulē un 9. lielākā valsts Eiropā. Valstī dzīvo vairāk nekā 38 miljoni iedzīvotāju, Polija ir sestā visblīvāk apdzīvotā valsts Eiropas Savienībā. Lielākās pilsētas ir Polijas galvaspilsēta Varšava, vēsturiskā galvaspilsēta Krakova un Lodza. Pirmo Polijas valsti izveidoja poļānu kņazs Meško, kurš 966. gadā pieņēma kristietību, viņa dēls Boļeslavs 1025. gadā kronēja sevi par Polijas karali. 1569. gadā Polijas karaliste apvienojās ar Lietuvas lielkņazisti un izveidoja Polijas-Lietuvas ūniju. Šī savienība izjuka 1795. gadā, un Polija tika sadalīta starp Krieviju, Prūsiju un Austriju. 1918. gadā pēc Pirmā pasau...

Guna Meija

Meklēt šajā emuārā